Reiz sensenos laikos, es pat nezinu, kad īsti tas bija un kas tam bija par iemeslu – internetos uzgāju svaigu mūziku, par kuru tobrīd nezināju pilnīgi neko. Un kā dažreiz notiek, pietika ar nelielu paklausīšanos, lai šo īpašo balss tembru un izpildījuma manieri atcerētos un laiku pa laikam atpazītu. Droši vien tolaik par viņu Latvijā bija zināms vien nedaudz mazāk, nekā šobrīd. Varbūt es tomēr maldos un tagad par viņu zina daudzreiz vairāk klausītāju.
Meitene no Beļģijas mazpilsētas – Selah Sue, jeb īstajā vārdā Sanne Putseys. Bērnībā viņa nesapņoja par mūziķes karjeru, bet vēlējās kļūt par balerīnu un 6 gadus apmeklēja deju kursus. Tad piecpadsmit gadu vecumā iemācījās spēlēt ģitāru un sāka sacerēt dziesmas, iedvesmojoties no saviem elkiem Lauryn Hill, Erykah Badu un Bob Marley. Šo ietekmi min kā iemeslu viņas specifiskajam vokālam. Pirmie ieraksti tiek izdoti 2008.gadā, tam sekoja uzstāšanās vairākos festivālos un 2011.gadā tiek izdots komerciāli veiksmīgs debijas albums “Selah Sue”.
Gāja dienas, nedēļas, gadi [kā dziesmā stāstīja Roberts Gobziņš], notika dažādi notikumi un tad, pilnīgi negaidot, parādās ziņa, ka Selah Sue koncertēs Rīgā. Šādu izdevību palaist garām nebūtu prātīgi un biļete ir kabatā jau pirmajā dienā, 23.oktobrī, lai arī pats koncerts notiek tikai 15 .decembrī. Tomēr gaidīšanas svētki ir tie labākie.
Sākumā gan šķiet, ka ir iestājies informācijas vakuums un ar koncerta apmeklējumu būs tikpat slikti kā bija ar viesmāksliniekiem DIIV, kad Palladium zāli līdz pusei varēja aizpildīt, pateicoties bezmaksas ielūgumu dalīšanai… Taču nē, tuvojoties koncertam, notiek aktīva tā reklamēšana. Tātad, viss notiek.
Nevarētu teikt, ka esmu sajūsmā, uzzinot, ka publikas iesildīšanai uzaicināts Ivo Grīsniņš-Grīslis par kuru zinu vien tik, ka tāds eksistē. Izrādījās, ka dzied viņš diezgan skaļi, taču pēc balss un dziesmām man neviļus radās asociācija ar Musiqq… Nav gluži tas formāts, kas saistītu. Arī publikā novēroju vien dažas jaunkundzes, kuras mitrām acīm vēro jaunekļa kustības uz skatuves.
Un tad nāk galvenais notikums – nodziest gaisma un uz skatuves parādās pati Selah Sue ar pavadošajiem mūziķiem. Pirmās pāris dziesmas akustiskās ģitāras pavadījumā un jau jūtu, kā skudriņas skrien pa muguru – ir īstais!
…
Selah Sue piemīt īpatnējs balss tembrs un viņas dziedātās dziesmas ir pietiekami dažādas – no pavisam lēnām kā “Break” un “Mommy” līdz aizraujošām un ritmiskām kā “Fyah Fyah” un “Crazy Vibes”. Pāris dziesmās uz brīdi vokāls burtiski pārtop, it kā dziedātu pilnīgi cits – klasisko dziedāšanu apguvis cilvēks.
Protams, koncertā neizpaliek arī citas pazīstamākās dziesmas “This world” un “Raggamuffin”. Publika, kura šķiet ir piepildījusi visu Palladium zāli, ir sajūsmā. Ne velti Selah Sue reiz raksturota šādi: “white girl who rhymes like Jamaican”. Lai arī uz encore Selah Sue nodzied tikai vienu dziesmu, tas nekādā ziņā vispārēji labo iespaidu par uzstāšanos nesamaitā.
Aizvadīts vēl viens no šī gada labākajiem koncertiem. To patiešām bija bauda klausīties. Un, kā stāsta, arī Selah Sue Rīgā ir paticis un viņa būtu ar mieru šeit atgriezties vēl kādu reizi. Atliek tikai cerēt, ka tas piepildīsies!
Nobeigumā vēl pavisam silts un svaigs, šodien publiskotais dziesmas “Fade Away” videoklips. Laika, šēra un retvīts!
P.S. Ja tu šo iespēju neizmantoji, vari tikai nožēlot…
JSP
Meža zvēru īpatnības un ne tikai 
Atbildēt