Publicēja: zais | 22.10.2010.

Vakar biju mīt…

Šorīt sniga uz velna paraušanu un braucamie ceļi bija slideni jau kopš nakts, vai agra rīta, kad devos mājās pēc vakardienas balllītes. Lai arī tā, aprakstīt to-balto-kas-krīt-no-gaisa vairs nav oriģināli, jo pirmais sniegs jau tika apraudāts kādā citā šīs piezīmju grāmatiņas ierakstā turpat pirms nedēļas.

Ko es pasāku vakar? Kopā ar draugiem, kastīšmeklēšanas entuziastiem, pirmo reizi kā vietu stratēģiskai pasēdēšanai bijām izvēlējušies vietu ar nosaukumu MiiT, Rīgā, Lāčplēša ielā 10. Tur nav peļami, bet kaut kas man tajā visā liekas savāds. Vai nu tas, ka šeit ir tāds askētisks interjers [kas pats par sevi nav nekas slikts]? Vai arī īpaši acīs krītošais neviendabīgais apmēbeļojums? Tā vien šķiet, ka katrs ir atnesis no mājām kaut ko savu, bez vienota telpu iekārtojuma koncepta. Bet ko nu es burkšķu, neesmu jau nekāds arhitektūras un dizaina eksperts…

Iespējams, mani bažīgu darīja bāra piedāvāto izpriecu klāsts? To gan īpaši nepētīju, tāpēc varbūt pirmais iespaids, ka tur ir pieejami tikai “pamatdzērieni”, ir maldīgs. Foursquare gan man ziņoja, ka zāles pret klepu – džins ar apelsīnu sulu un medu – ir dabūjams, bet es neriskēju. Vēlāk bija vēl jāstūrē. Uzreiz gan jāmin, ka kafiju tur ietaisa palielā krūzē un viņa izskatās varen garšīgi [šoreiz nepamēģināju]. Kas ir kafejnīcas piedāvājumā, tā arī nesapratu, jo nevienu neredzēju ēdam. Alus gan, gods kam gods, maksā tikai 1 latu. Proletariāts līksmo!

Gandrīz aizmirsu pieminēt pāris būtiskas lietas. Tur ir pietiekami daudz drēbju pakaramo, tikai держи хвост пистолетом*, ja “pakaries” pie ieejas durvīm. Ja nu pagadās kāds ašais garnadzis, tad var palikt bez tik iemīļotā, kopš 8.klases valkātā mētelīša… Tas bija mazs mīnusiņš pie pirmā plusiņa. Otrs lielais plusiņš [un riteņbraucēji mani sapratīs] – pie ieejas atvēlēta īpaša platība apmeklētāju dzelzs rumakiem. Jo ne jau velti šī vieta saucas Miit – tas ir no vārda mīšana [lūdzami nejaukt ar šī vārda izpausmi mitrākajā nozīmē].

Pēc apraksta šeit ir arī veikals un darbnīca. Velomeistarus darbībā labi var novērot caur logu no ielas puses. Ko piedāvā veikals? Droši vien jau kaut ko ar velolietām saistītu. Man, pārliecinātam autobraucējam, tas nav īpaši nozīmīgi. Vismaz ne šobrīd.

Pie bāra griestiem ir ierīkots arī video projektors. Gan jau, ka ar nolūku, lai uz sienas varētu paskatīties kādu hokeja mača translāciju, vakara pasaciņu, vai vismaz iemīļoto powerpoint prezentāciju [sarkasms on]. Man šķiet, ka tur skan arī fona mūzika, tomēr tā ir tik neuzbāzīga, ka to gandrīz nepamana.

MiiT darba laiki ir diezgan labi, jo vismaz piektdienās un sestdienās esiet gaidīti līdz pat plkst.2:00. Cik viegli pēc tādas pasēdēšanas ir mīt pedāļus uz mājām, tas lai paliek katra paša ziņā. Miit ir pieejams [un gribu tam ticēt] wifi, kuram gan ne par ko neizdevās pieslēgties. Bet tā jau laikam ir iPhone vaina…

Vēl viens klupšanas akmens MiiT ir slieksnis. Man izdevās skaisti neizklāties uz grīdas, ne ienākot, ne izejot, kaut gan aizķēros abas reizes. Uzmanās.

Līdz ar to varu izveikt secinājumus – laba vieta, kur satikties, parunāties un iemalkot kādu dzēriena lāsi, kā arī vajadzības gadījumā sarīkot nelielu kaujas apspriedi, kā to izdarījām mēs. Vismaz šobrīd tāda īpaša aura ap šo vietu nav jūtama. Laikam jau velosipēdinga entuziasti ir galvenā vietas mērķauditorija, bet velosezona pa lielam iet uz galu. Bet, iespējams, ka vieta vēl nav paspējusi uzņemt apgriezienus, jo atvērta šā gada septembrī. Lai izpētītu šīs vietas piedāvājumu, nāksies vēl atgriezties.

Pēc tam, kad runājoties biju pietiekami padzesējis vēderu, devos apciemot kūrortpilsētu, kur biju apsolījis padarīt dzīvelīgāku kādu noskumušu datoru. Pasākums ievilkās, jo vispirms bija nedaudz jāpasvin pagājusī Elīnas vārda diena, bet pēc tam izrādījās, ka ar Windows XP darbinātā kaste nopietnu saturisku tīrīšanu nav pieredzējusi kādus trīs gadus. Beigu galā tomēr izdevās panākt kopsaucēju jautājumā, kādas programmas tiek izmantotas un ir atstājamas, bet kādas ir iekļaujamas kategorijā – “a kas tas par sūdu?” Vislielākais ienaidnieks izrādījās Norton Antivirus, kuru es jau kopš senākiem laikiem neciešu kā sugu. Arī šeit viņš bija pieķēzījis ar saviem failiem pusi no jau tā nelielā cietā diska apjoma, tāpēc nācās viņu amputēt un aizvietot ar citu, daudz vieglāku datorvīrusu ķērāju.

Dodoties mājās, diezgan ātri apjautu, ka uz asfalta izveidojies ledus. Pirmā un vienīgā kļūme gadījās Rīgā, Valmieras ielas līkumā,  kur kontrolētā sānslīde negaidīti pārtapa nekontrolējamā uzbraucienā apmalei. Labi, ka tur trotuārs nav pārāk augsts… Būs jātrenējas.

————-

MiiT ir komunicējams iekš to twitter un, ja esi tur un vēlies būt moderns, vari “iečekoties” arī foursquare.

 

* – turi asti pistolē, jeb citiem vārdiem – esi modrs


Atbildes

  1. mmm, jauna velo kafejniica gan izklausaas labi. Paldies, ka iepaziistinaaji. Buus jaaiegriezhas, jo minjos veel joprojaam un miishos, cik ilgi pa sniegu vien varees pamiities 😀


Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Kategorijas

%d bloggers like this: