Atbilde Kārlim [GPS].

Šorīt tviterī @janitors a.k.a. Kārlis, pēc pāris tviterziņām par Garmin GPSMAP 62s parādīšanos tirdzniecībā LV, viena mana vaļasprieka kolēģim uzdeva jautājumu par t.s. rokas GPS navigācijas iekārtu – kas un kāpēc izmanto šos specializētos aparātus. Tad nu, sajutis sevī daiļrunību, uzrakstīšu atbildi, kā es to saprotu.

Garmin GPSMAP 62s

Ja man šo pašu jautājumu kāds uzdotu pirms 5 gadiem, es atbildētu, ka man nav ne jausmas. Pirms aptuveni 4 gadiem es pirmo reizi nagos dabūju pataustīt rokas GPS ierīci. 2007.gada maijā manā īpašumā jau nonāca gluži jauns Magellan eXplorist XL – laikam joprojām lielākais no šāda tipa gadžetiem. Kāpēc? Tobrīd tikai viena iemesla dēļ, lai pamēģinātu spēli geocaching.

Pamazām radās arvien jauni pielietojumi šai brīnišķīgajai ierīcei. Tā tika izmantota dažādos pārbraucienos, ceļojumos, autoorientēšanās sacensībās, makšķerējot un pat sēņojot. Jāsaka, ka visu iespējamo funkcionalitāti līdz šim pat neesmu izmantojis, taču Saules/Mēness aušanas un rietēšanas info, iespēja fiksēt interešu punktus [tai skaitā projicēšana pēc azimuta un attāluma], zīmīgu objektu maršrutā [piemēram, benjtanku] iepriekšēja ielādēšana, geotagi fotogrāfijām, galu galā smalkāka ceļu tīkla pieejamība, nekā drukātajās ceļu kartēs, ir lieti noderējušas. Papildus tam, neaizmirstot arī brīnišķo “neapmaldīties un atrast svešā mežā atstāto/dubļos iestādīto auto” funkciju. Vairākkārt izmantota iespēja vēlāk apskatīt vai izlikt publiskai apskatei kādu iepriekš veiktu maršrutu [ierīce spēj to “uzzīmēt” un saglabāt atmiņā vairāku simtu kilometru garumā].

Magellan eXplorist XL

Īsāk sakot, ja jūs esat aktīva dzīvesveida piekritējs un dauzaties pa pasauli, pielietojumu ierīcei ir daudz. Salīdzināt ar plaši pieejamajām GSP navigācijas ierīcēm autotransportam šīs gan nevajadzētu. Auto navigācijas ierīces [Tomtom, Becker, Route66 u.c.] galvenokārt nav izmantojamas dažādām kājnieku un velo-moto braucēju aktivitātēm, jo tajās pieejamās kartes nav tik detalizētas kā topogrāfiskās kartes, kā arī ierīču autonomās darbības ilgums ir niecīgs, salīdzinājumā ar rokas GPS verķa iespējām nepārtraukti darboties no apmēram 8 līdz pat 20 stundām [ideālos apstākļos]. Importa valstīm ir pieejamas arī vektoru kartes ar maršrutēšanas iespējām [nav tikai balss pavadījuma, bet Tomtom “Ivars” spēj arī nokaitināt, tā kā…]. Cits stāsts ir arī par bluetooth GPS moduļiem, kurus var sapārot ar datoru, telefonu, fotoaparātu, vai arī attiecīgi aprīkotu gludekli. Faktiski, tās ir tās pašas rokas GPS navigācijas ierīces, tikai bez displeja un un ar/bez iespējām “savu ceļojumu” fiksēt atmiņā [data logger].

Vēl ļoti būtisks apstāklis ir ūdensdrošība. Rokas GPS aparāti lielākoties atbilst IPX7 klasei, kas nozīmē, ka tos diezgan droši var paslīcināt ūdenī un nekāds ļaunums no tā neradīsies [tas jums nav iPhone purva akacī]. Tā kā ceļojumā par šo varat būt droši.

Daži vārdi par pašu galveno funkciju – atrašanās vietas noteikšanu. Lai arī autonavigācijai paredzētās GPS ierīces darbojas krietni žiperīgāk, noķerot satelīta signālus, rokas GPS aparāts parasti strādā ar salīdzinoši vairāk kanāliem [lasi – vienlaicīgi spēj pozicionēt sevi attiecībā pret lielāku skaitu satelītu] – parasti 12, 16 un vairāk. Pateicoties WAAS/EGNOS sistēmai, aparātiņi šur tur spēj uzrādīt atrašanās vietu ar 3m precizitāti, kas, ņemot vērā vidējo cilvēka rumpīša garumu, ir ļoti neslikti. Es atļaušos būt nepopulārs un apgalvot, ka lietotājam parastajam ar to pilnīgi pietiek. Zemes uzmērītājiem varētu gribēties precīzāk… [btw, rokas aparāti spēj aprēķināt arī virsmas laukumus].

Vintage kompass

Saprotu, ka daudzi cilvēki pasmīkņās un teiks, ka tas viss ir priekš kaķiem [gadžetomāniem], jo kad mēs augām, tad izmantojām kompasu pa 45 kapeikām, “Атлас дорог СССР” un kontūrkartes 6.klasei, bet, mīlīši, kur esam mēs un kur ir tā “zaļākā zāle”***? Pagalmā rotājas 21.gadsimts un papīra kartes visai dzīvei nepiepirksi [GPS ierīcēs ir iebūvēts arī  2D vai 3D kompass, kuru iespējams noregulēt uz “ģeogrāfiskajiem” vai “magnētiskajiem” ziemeļiem]. Neapgalvoju, ka drīz šāda GPS ierīce būs katram, taču visas pazīmes liecina, ka nākotnē līdz kaut kam līdzīgam mēs varētu nonākt. Jau šobrīd modernajos telefonaparātos ir iepičkāta A-GPS funkcionalitāte, kas gan ārpus lielpilsētām ir gaužam nelietojama. Tomēr, draugi, arī tas mums ļauj sevi puslīdz atrast divdimensiju telpā [īpaši noder pēc garās nakts no piektdienas uz pirmdienu]. Rokas GPS palīdz orientēties arī trijās dimensijās, jo tajā parasti ir iebūvēts arī altimetrs [ar nosacījumu, ka neatrodaties pazemē, taču tad jums atrast izeju palīdzēs tikai Allāhs un līdzpaņemtais dzijas kamolītis]. Tas tikai nozīmē, ka rīks ir izmantojams arī lidinoties pa gaisu – ar gaisa balonu, paraplānu, deltaplānu, vai vismaz lidojošu mucu (c) A.Lindgrēna.

Droši vien varētu uzrakstīt vēl daudz ko labu, bet domāju, ka jau pietiek. Ar šo es nenoniecinu pārējās pieminētās navigēšanas iespējas un rīkus – gluži vienkārši, katram savas vajadzības. Kam patīk braukt ar pirkstu pa papīra karti, tas to, iespējams, arī turpinās darīt. Man rokas GPS ir kļuvis par neatņemamu sadzīvē nepieciešamu gadžetu. Papīra kartes joprojām arī māku…

P.S. Šīs ierīces gan nav gluži lētas, taču lietotu Magellan vai Garmin [kas ir populārākie] par pieņemamu cenu var atrast gan vietējos sludinājumos, gan arī ebay.com.

*** Pastāsts par zāli:
Četri pensionāri dodas spēlēt golfu.
– Jā, ar gadiem pakalni šajā laukumā kļūst augstāki un krūmi – biezāki.
– Un bedrītes viena no otras atrodas aizvien tālāk.
– Bet nūjas – smagākas un smagākas.
– Beidziet plurkšķēt, – pēc klusuma brīžai saka ceturtais. – Priecājieties, ka joprojām esam zālei pareizajā pusē.

* Garmin attēls no www.navigacija.lv
* Magellan attēls no bezpomex.ru
* Kompasa attēls no irma-l.ru