Rīta stienis

Šorīt, braucot uz darbu, ceļa malā ieraudzīju iemeslu piestāšanai. Ne jau tā, ka tur būtu meža zemeņu lauks, vai pēkšņi man būtu radusies vēlme iet mežā piegriezt skābekli pusgrozam gaileņu. Iepriekš daudzkārt ceļa līkuma ārmalā cietušais koku puduris kārtējo reizi bija sagaidījis savu pāridarītāju.

Un pāridarītājs, kas ceļmalā bija izurbis divas vagas un izģērbis vienu priedi no mizas, ir kāds auto Ford Sierra, kas tagad jau laiski atpūtās rīta saulē ar visiem četriem ratiem gaisā.  Jāsaka, ka visdrīzāk neviens nopietni negadījumā nav cietis, jo salonā neviena nebija, tāpat nemanīju nekādu asins peļķu, vai izdauzītu zobu…

Varu tikai pieļaut domu, ka ar šo mašīnu [kuru nu jau ar pārliecību var saukt tikai par lūžņu kaudzi] ir pārvietojies kāds bruģētājs, vai arī dārznieks, kurš bruģakmeni kādā no tuvējiem būvobjektiem bija “aizņēmies”. Apkārt mētājās daži desmiti betona klucīšu, kā arī divi grābekļi. Pie durvīm zemē bija arī Ford atslēgu saišķis – sēdies un brauc, kā saka.

Drīz vien garām brauca kaimiņš, kurš arī piestāja un zināja stāstīt, ka šo braucamrīku manījis jau iepriekšējā vakarā, vairākas reizes “zemu lidojam” pa piemājas grants ceļu. Likumsakarīgi, ka naktī brauciens šeit arī beidzies… Ar to tad arī stāstam beigas, liekam iekšā bildes.

P.S. Atvainojiet par bilžu kvalitāti – bildēts ar netīru kedu.

P.P.S. Kāpēc Rīta stienis? Nuuuu, tā mīļi izklausās…