Lidojoša muca vai kas cits…

Pēc nedaudz ieilgušās darba dienas fiksi, fiksi dodos uz “Alfas” Cinamon, jo atkal ir lētā diena, kas attiecīgi jāizmanto. Un vēlams pat līdz plkst.18, lai ķinīti uz lielā palaga noskatītos par apaļu latu.

Nelieli strēgoņi pa ceļam [kā nekā pīķa stunda] un kinoteātra kasēs esmu tikai piecos un piecpadsmit minūtēs. Lūkojos sarakstos, vai maz tikšu uz kaut ko jēdzīgu. Nodoms bija skatīties “Titānu cīņu”, bet…seanss jau sācies. Mēģinu ātri izdomāt rezerves plānu: varbūt skuķfilmu “Neprātīgais vakars”? Dēm, seanss izpārdots. Nu ko, ko – tad izvēlos mazāko ļaunumu [jo nekā cita vairs nav] un nolemju tēlot mazo kundziņu. Nopērku biļeti uz multfilmu “Kā pieradināt pūķi” [How to Train Your Dragon]. Vismaz nekas slikts par to nav dzirdēts un arī treileris izskatījās labs.

Mazliet jocīgi jau ir, jo turpat puse publikas zālē ir tādi…nu man līdz jostasvietai un nedaudz garāki. Sarežģītāka vecuma cilvēku diezgan maz. Bet kas tad man, gribu un skatos.

Multenes stāsts ir par kādu puiku Hikapu, kas dzīvo vikingu ciematā Berka salā, un kuram ir neraksturīgas dotības nevis doties zobenu un citās cīņās ar ciemam periodiski uzbrūkošajiem dažāda kalibra pūķiem, bet gan izgudrot un likt lietā visādus mehānismus. Tāpēc viņa tēvs Stoiks , kas ir pats galvenais vikings ciemā, to pārdzīvo un arī pārējie vienaudži viņu apsmej. Katru reizi, kad Hikaps nāk klajā ar kādu savu izgudrojumu, ciemā notiek kaut kas nelāgs. Kā saka – tauta ģēnijus nesaprot. Tāpēc tēvs norīko Hikapa uzraudzīšanai vienkājainu vienroci vikingu vārdā Bļauris, bet arī tas pilnībā nespēj izsekot jaunā censoņa aktivitātēm. Tomēr daudz kas mainās pēc kārtējā lidojošo, vemjošo un uguni spļaujošo ķirzaku uzbrukuma, kur cīņas gaitā Hikapa izgudrotais mehānisms vienu no neganteļiem “sabojā”. Tikai nelaime tā, ka neviens no vikingiem to nepamana un nenotic.

Stoiks nolemj Hikapu nostādīt uz pareizā ceļa – padarīt par kārtīgu cīņas mašīnu, tādēļ sūta viņu trenēties cīņai ar astaiņajiem, spārnainajiem un vairākgalvainajiem rāpuļiem. Treniņu sākums ir visai bēdīgs. Bet pirmajā brīvajā brīdī Hikaps dodas meklēt un mežā atrod ievainoto pūķi un izvilcis nazi…to nenogalina. Pārējo jums jānoskatās pašiem, vien bildīšu, ka pasakas beigas ir 3/4 laimīgas, Hikaps ir lielā cieņā: ir gan slava, gan ļubovj i pomidori.

Multfilma dublēta latviski un kārtējo reizi teikšu, ka gana labi. Teksti ir sulīgi un vietām ir par ko pasmiet. Vizuāli [filma veidota datoranimācijā 2D un 3D versijā] man ļoti patika tēlu dažādība, individualitāte un arī smalkā detalizācija. Vecie vikingi, kas galvenokārt atgādina trīsdurvju skapjus ar antresolu, pretēji bērniem, kas attēloti kā mazi skaliņi, vien ir ko vērti. Tad vēl tās īpašās iezīmes – Bļaura mūžīgi zūdošais zobs, kuru tas skrūvē atpakaļ mutē, kā arī liegajā vējā plīvojošās rudās spalvas uz vikingu ķermeņiem utt. Vienu gan es nesapratu – kāpēc tie vikingi nav blondi, bet rudi, bet lai nu paliek. Pūķi arī ir izdomāti visdažādākie – no slaidiem, līdz tādiem, kuri atgādina grūsnas kazas, tritonus un lidojošus tārpus. Vienvārdsakot, krāsaini.

Storijs vienkāršs un līdzīgs lielākajai daļai pasaku, bet ar normālu morāli – dari un gan jau tev paveiksies. Par laimi trulu joku nav daudz. Cīņas ainas nav briesmīgas, bet drīzāk uzjautrinošas, kas arī ir pozitīvi. Biju iegrimis tēlu pētīšanā [lasi – aizrāvos], ka tā arī nepiefiksēju skaņu celiņu, taču šķiet, ka tas bija gana atbilstošs. Vērtējums: man patika un droši iesaku noskatīties. Būs jautri.

IMDB jau ievietotas norādes, ka notiek sagatavošanās darbi, lai 2013.gadā mēs uz ekrāniem sagaidītu stāsta turpinājumu. Kāds tas būs, to redzēsim. Ceru, ka kvalitatīvi ne sliktāks.