Rīta pusē mostamies un lienam laukā no savām migām. Visi, izņemot Kohinuru un S.Fanu. Viņu miegu netraucējam un dodamies pa jau iestaigāto taciņu brokastīs. Tur nolemjam, ka nedrīkst draugus pamest nelaimē, tāpēc rezervējam pāris sķīvjus ar pārtiku arī guļošajiem līdzbiedriem. Tieši šī iemesla dēļ sanāk neliels kašķis ar kādu aktīvu tanti no ķēķa, kurai šķiet, ka mēs esam nelikumīgi piesavinājušies viņas krājumus. Tā kā ierodas arī galvenā atbildīgā persona no čehu kluba, konflikts tiek apslāpēts saknē un mēs savu ieguvumu drīkstam paturēt.
Tūlīt arī uzzinām, kas ir plānots šajā beidzamajā salidojuma dienā. Tiek solīts, ka ir nodrošināta vieta, kur katrs varēs ar automašīnu izbraukāties pēc sirds patikas. Tā nu pēc brokastīm tiekam aizvesti pāris kilometrus no Trebonas uz kaut kādu pļavu, kur kārtējo reizi ar vienkāršiem līdzekļiem tiek veidota trases konfigurācija. Taču šai vietā pirms tam ir bijis vai nu kartupeļu, vai biešu lauks, jo tas ir tik nelīdzens, ka mašīnas brauc pa to palēkdamies.
Subaru kartupeļu laukā
Kārlis un TheKid pāris apļus izbraukuši secina, ka te nav ko darīt. Kamēr citi ņemās pa lauku, vēlreiz apciemojam bankomātu, jo mums piestādītais rēķins izrādās lielāks par iepriekš rezervēto naudas summu. Kad atgriežamies, lielākā daļa dalībnieku jau ir aizbraukuši. Norēķināmies un atvadāmies arī mēs.
Atgriežamies kempingā, kur novācam teltis, atdāvinām atkritumu savācējiem kādas 100 tukšās alus pudeles un kravājam mantas atlikušajās mašīnās. Kāpec atlikušajās? Tāpēc, ka TheKid un Jucis tomēr nebija pārdomājuši turpināt izzināt dienvidzemju jaukumus. Pārējie savukārt bija plānojuši iespējami ātrāk atgriezties Latvijā. Kravāšanās process izrādījās gana jauks, jo mēs ne vien paklausījāmies ekskluzīvu latviešu estrādes mūziku iz kasetēm, bet arī uzzinājām daudz jauna par cilvēciskām aatiecībām. Šī dienas daļa pagāja zem lozunga „Raimi, tu esi idioc!” Vismaz mums bija jautri…Par to, kāds bija Juča kā pilota un TheKid kā guļošā stūrmaņa, veiktais ceļš līdz Klāgenfurtei Austrijā, vēsture joprojām klusē. Varbūt, ka tā ir arī labāk.
Mēs 14:30 startējām no Trebonas un lai gan Subaru iebūvētā navigācijas sistēma mūs spītīgi centās aizvest lauku plašumos, galu galā mēs nokļuvām uz lielceļa un tad jau pārējais bija, kā saka, tehnikas jautājums. Kādā pilsētā ar jokainu nosaukumu Frydek-Mistek veikalā vēl iztērējam čehu naudiņu paliekas, lai iegādātos kādus suvenīrus. Pēc tam tikai braucām un braucām. Bez atgadījumiem. Plkst. 20:10 šķērsojam Polijas robežu, vēl pēc pusotras stundas kādā ceļmalas benzīntankā ieturam vakariņas svaigā gaisā. Pulksten 1 naktī izbraucam Varšavu, 5:35 iebraucam Lietuvā. Esam jau tikpat kā mājās.
Latvijā iebraucam 8:30 un finišu Rīgā sasniedzam plkst.10:00. Ceļojums uz tālo čehu karaļvalsti ir galā. Esam pamatīgi noguruši pēc šī maratona, bet gandarīti, ka viss ir izdevies.
Foto no Subaruclub.cz arhīva
JSP
Meža zvēru īpatnības un ne tikai 
Atbildēt