[Liekam jaunu bildi iekšā. Šobrīd mēģinu atjaunot tekstu no veļasmašīnā pabijušajām lapām, tāpēc šīs dienas notikumu nianses varētu būt nepilnīgas].
Izkāvušies ar knišļu miljardiem un nomazgājušies tomēr aizmigām ciešā un veselīgā miegā. Es pamodos plkst.10…pirmais. Lasīt tālāk…
Publicēts auto, ceļojumi, slēpņošana | Tagi:Enj, Līva, Norvēģija, Pēteris, slēpņošana, svešas zemes
Atradu internātā bildīti, kurā apslēptas 11 cilvēku sejas. Tie, kuri “atrod” vismaz 8 no tām, jau var sevi uzskatīt par pārcilvēkiem. Nez, nez, man jau šķiet, ka nekā sarežģīta tur nav. Vai arī es esmu pārcilvēks [skaļi smejos un vārtos pa grīdu].
Un kā veicas jums?
Tā sajūtos ikreiz, kad izdodas papildināt savu necilo “kolekciju” ar jauniem eksemplāriem. Nopietni un slimīgi ar numismātiku neaizraujos, vairāk daru to savam priekam. Tāpēc laikam arī neesmu savākto nekā īpaši sistematizējis. Ne arī saskaitījis, kas un cik tur ir. Lasīt tālāk…
Rīts bija vienkārši burvelīgi saulains, kas nozīmēja, ka neesmu velti pamodies līdz ar saullēktu. Tāpat tas nostiprināja pārliecību, ka šodien ir vērts doties šļūkāt pa kalnu. Ne jau tā pa nopietno, bet just for fun. Pārējā dienas daļa, kas neietilpa šajos plānos, bija varbūtību pilna. Lasīt tālāk…
Tiešām, kas ar mani? Nekas. Vienkārši nerakstījās. Krietnu laiciņu nīkuļoju, pametis šo savu piezīmju grāmatiņu novārtā. Jo arī bez šī ir pietiekami daudz lietu, ko darīt un par ko pārdzīvot. Taču, pēdējās dienās ievēroju man pilnīgi nesaprotamu vietnes apmeklētāju aktivitāti [kas turpat desmitkārtīgi pārsniedza vidējos rādītājus janvārī]. Izrādās kāds manus savārstījumus arī lasa?! Murgs kaut kāds…
Jā, man nepabeigts ir Ziemeļu ekspedīcijas pastāsts, kura pieraksti sadriskāti sakrauti plauktā. Vairs jau daudz nav atlicis, ko rakstīt, bet joprojām saņemu jautājumus: nu kad tad būs? Es nevaru pateikt. Melnraksti pamazām top, bet gribas jau, lai ir skaisti. Un tas neizdodas [ja vispār kādreiz izdodas], ja nav attiecīga noskaņojuma un iedvesmas. Bet ko nu es te taisnošos, neesmu jau saliecies… Ja reizēm kādu raksta galu no šejienes arī izravēju, tad tas ir tikai tāpēc, ka attiecīgo mēģinājumu izpausties rakstveidā esmu atzinis par neizdevušos. C`est la vie!
Tāpēc iztieciet pagaidām ar tiem piedzīvojumiem, kas šobrīd man paretam gadās un es apsolu, ka tiklīdz man uz galvas uzkritīs kupena vai salauzīšu sev kaut ko, mana mašīna atkal sastaps kādu dzīvnieku, došos ceļojumā, dabūšu ar elektrību pa pirkstiem, noskatīšos aprakstīšanas vērtu izrādi vai filmu, vai iekulšos vēl kādā ķezā – jūs par to uzzināsiet…
